pakustēties
pakustēties -kustos, -kusties, -kustas, pag. -kustējos; refl.
1.Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriGuļošais bērns pakustas.
- Guļošais bērns pakustas.
- Sieviete sēž nepakustēdamās.
- Jancis pakustas, it kā gribētu celties..
- Sāpe lien kā čūska gar kaklu, gar roku. Viņš sastingst, bīdamies pakustēties..
- «Laikam...» viņas lūpas tik tikko pakustējās.
1.1.Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem).
PiemēriKad acis aprada ar tumsu, varēja saredzēt apkārtējos priekšmetus soļus desmit visapkārt. Nekas nepakustējās laukā.
- Kad acis aprada ar tumsu, varēja saredzēt apkārtējos priekšmetus soļus desmit visapkārt. Nekas nepakustējās laukā.
- Gobai nepakustas ne lapa.
- Tāds vakars, ka kokiem bail pakustēties..
2.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kustēties.
PiemēriIvars gribēja celties.., bet miegs ielija viņā kā silts piens slauktuvē, viņš bija pilns ar miegu un nevarēja pakustēties.
- Ivars gribēja celties.., bet miegs ielija viņā kā silts piens slauktuvē, viņš bija pilns ar miegu un nevarēja pakustēties.
- Pastnieks stāv.., nespēdams pakustēties, nezinādams,.. kā bērnam pateikt, ka viņa lūgumu nav iespējams izpildīt.
- ..sieviņa guļ paralizēta, nevar pakustēties.
3.Paiet, pastaigāt. Arī padarboties, pastrādāt.
Piemēri«Mazliet jau jāpakustas arī, citādi var apvelties ar vēderiņu..»
- «Mazliet jau jāpakustas arī, citādi var apvelties ar vēderiņu..»
- ..dabūju krietni pakustēties, jo [bija] jāpārkrauj kastes..
4.Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) samērā lēni.
PiemēriPajūgs pakustējās uz priekšu.
- Pajūgs pakustējās uz priekšu.
- pārn. Dzīvoklis bija jāgaida vairākus gadus.. Ja Māris sāktu strādāt, kas zin - var jau būt, ka [dzīvokļa] rinda ātrāk pakustētos.
Avoti: 6-1. sējums