vēzēties
vēzēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
PiemēriVēzēties sitienam.
2.Svārstīties, kustēties, parasti plašā amplitūdā.
PiemēriSavādā gaitā viņš izgāja manēžas vidū. Savādā tāpēc, ka viņa muskuļi bija atbrīvoti, rokas nevēzējās, bet kā nedzīvas slīga gar sāniem.
Avoti: 8. sējums