Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šauties
šauties šaujas, šaujies, šaujas, pag. savos; refl.
1.Šaut vienam uz otru, citam uz citu. Intensīvi, arī ilgāku laiku šaut uz kādu.
PiemēriAp slimnīcu gan vēl šaujoties... [armēņi] milzīgiem bailēm atstājot slimnīcu un šaudami dodoties stepē uz pilsētas pusi. Tatāri šaujot no kalna..
  • Ap slimnīcu gan vēl šaujoties... [armēņi] milzīgiem bailēm atstājot slimnīcu un šaudami dodoties stepē uz pilsētas pusi. Tatāri šaujot no kalna..
  • Pazīstama sieva.. stāsta, rāda: tur tālāk [veikals] esot vaļā, lai mēģinot. Viņai pašai bail, šorīt pie baznīcas esot šāvušies.
  • «Mēs [ielenktie] šausimies līdz krēslai, tad mēģināsim caur pagrabu tikt līdz Gaujai.. Elmār, automātu, patronas, kādas granātas arī!»
1.1.Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem.
PiemēriLangarts: Taisnību sakot, es visu šo divkauju turu par blēņām. Kad mēs tādu sieviešu dēļ gribētu šauties, tad jau drīz varētu pietrūkt svina.
  • Langarts: Taisnību sakot, es visu šo divkauju turu par blēņām. Kad mēs tādu sieviešu dēļ gribētu šauties, tad jau drīz varētu pietrūkt svina.
  • Marija: ..tur vairs nekas nav novēršams, lai dakteris ar Langartu šaujas.
1.2.Šaut uz sevi, parasti, lai nonāvētos.
PiemēriJā, tur esot kāds Jēkabs Biezais.., tas šorīt aiz sirdssāpēm par to, ka šī apsolījusies iet pie mūrnieka Buka, gribējis pakārties, bet, kad striķis trūcis, tad ņēmis plinti un šāvies.
  • Jā, tur esot kāds Jēkabs Biezais.., tas šorīt aiz sirdssāpēm par to, ka šī apsolījusies iet pie mūrnieka Buka, gribējis pakārties, bet, kad striķis trūcis, tad ņēmis plinti un šāvies.
  • Pulkveža kungs gribēja šauties, bet tomēr nenošāvās..
2.Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriKā vējš Jānis šaujas pār tiltu atpakaļ uz priekšpilsētu.
  • Kā vējš Jānis šaujas pār tiltu atpakaļ uz priekšpilsētu.
  • Iekāpuši slēpēs un atspiedušies sniegā uz apaļajiem gredzeniem, viņi šaujas garām uz jūras kāpām.
  • Pelēkais suns atņirdzies.. kā viesulis šāvās pakaļ.
  • pārn. Es bieži paša dzīvē Bijis laimei uz pēdām, Aulekšiem šāvies garām Savām un citu bēdām.
Stabili vārdu savienojumiŠauties starpā.
2.1.Par transportlīdzekļiem, arī par, parasti lidojošiem, priekšmetiem.
Piemēri..šaujas straujas motorlaivas, pie viļņiem tikko skardamas.
  • ..šaujas straujas motorlaivas, pie viļņiem tikko skardamas.
  • Krasta slīpums kļuva krietni stāvāks - slēpes šāvās uz priekšu vienmēr straujāk.
  • ..atkal redzēja caurspīdīgajās maija nakts debesīs šaujamies krāsainās raķetes..
2.2.Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
PiemēriPastalās kājas šaujas vai līdz degunam..
  • Pastalās kājas šaujas vai līdz degunam..
  • ..zibenīgi viņa dūres šāvās turp un atpakaļ..
  • pārn. Augšup šaujas ceļamkrānu pirksti.
2.3.savienojumā ar «augšā», arī «kājās» Ļoti strauji celties (no guļus, sēdus, tupus stāvokļa).
PiemēriLai gan miegs nāca kā ūdens, tomēr savos augšā no siltās gultas..
  • Lai gan miegs nāca kā ūdens, tomēr savos augšā no siltās gultas..
  • Pēc mirkļa vecene izdakterēta šaujas augšā..
2.4.Ļoti strauji virzīties (par šķidrumu, gaisu, gāzi, sīkām vielas daļiņām u. tml.).
PiemēriIegāja vannas istabā un atgrieza krānu. Ar troksni šāvās laukā auksta ūdens šalts.
  • Iegāja vannas istabā un atgrieza krānu. Ar troksni šāvās laukā auksta ūdens šalts.
  • ..Vējš šaudamies svilpo gar ausīm...
  • ..dūmi.. pa apkvēpušo krāsns muti šaujas atpakaļ virtuvē.
  • Sprakšķ ugunskurs, un dzirkstis šaujas gaisā.
  • pārn. «Nu šitādi cilvēki!» no Zoras šaujas ārā svēts sašutums un izbrīns. «Ne mazākās humora izjūtas!»
2.5.Ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) – par liesmām, arī gaismu. Plaiksnīties (par zibeni).
PiemēriLiesmas šaujas ārā pa logu.
  • Liesmas šaujas ārā pa logu.
  • Gaismas stars šaujas pa labi.
  • Beidzot viņš atkal atradās uguns tuvumā: Izskatījās brīnišķi jauki, kā liesmas kokos šāvās augšā, kā zari aizdegās..
  • ..Pa jūsu jumtiem jau liesmas šaujas.
  • Tad uguns sāk spiesties cauri jumta lubiņām.., viņas mēles ātri pieņemas stiprumā, krākdamas šaujas augšup..
  • Zibeņi šaujas uz visām pusēm kā iluminācijas raķetes.
2.6.pārn. Būt izveidotam (kādā virzienā) – par ceļu, kanālu u. tml.
PiemēriTālāk ceļš kā bulta šausies pāri klajumam ar retiem māju puduriem..
  • Tālāk ceļš kā bulta šausies pāri klajumam ar retiem māju puduriem..
  • Aiz Rēzeknes ceļš kļuva nemierīgs - sāka sviesties pa labi, pa kreisi, šāvās kalnā, tad atkal lejā..
  • Sliedes, līdzenāku tecējumu meklēdamas, liec slaidus lokus gan uz vienu, gan otru pusi, tad šaujas taisni un nozūd aiz pacēluma.
  • Koka resno celmu vairs neredzēja - tas bija uzspridzināts, un tā vietā taisns kā bulta šāvās dziļais novadkanāls..
2.7.pārn. Izplatīties (kādā virzienā) – par skaņām, smaržām.
PiemēriMežonīgs, sirdi plosošs kliedziens šaujas pret rijas melno jumtu..
  • Mežonīgs, sirdi plosošs kliedziens šaujas pret rijas melno jumtu..
  • Savāda rēkoņa šāvās caur gaisiem..
  • Paverot veikala durvis, pretī gluži kā satracinātu lapseņu bars šāvās dzēlīgu smaržu mākonis.
2.8.pārn. Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām).
PiemēriMotocikls, ātri uzņēmis gaitu, aizjoņoja pa akmeņaino ielu... Garām šāvās mājas, gājēji, pajūgi...
  • Motocikls, ātri uzņēmis gaitu, aizjoņoja pa akmeņaino ielu... Garām šāvās mājas, gājēji, pajūgi...
2.9.pārn. Strauji augt garumā (par augiem).
PiemēriMan šķietas, ka tie stiepjas un briest augumā, kamēr pieaug par gāršas kokiem, un zāle no apakšas ir tās līča puķes, kas tāpat šaujas garumā, lai aizsniegtu vienu mēru ar meža kokiem.
  • Man šķietas, ka tie stiepjas un briest augumā, kamēr pieaug par gāršas kokiem, un zāle no apakšas ir tās līča puķes, kas tāpat šaujas garumā, lai aizsniegtu vienu mēru ar meža kokiem.
  • No tā ķirša, kur rīkstes grieza, jauni dzinumi augšup šaujas.
Stabili vārdu savienojumiŠauties caur galvu (arī smadzenēm), arī šauties cauri galvai (arī smadzenēm).
Avoti: 7-2. sējums