veikls
veikls -ais; s. -a, -ā
veikli apst.
1.Tāds, kas kustas ātri un precīzi (par cilvēkiem). Tāds, kas ātri, precīzi un prasmīgi strādā, darbojas.
PiemēriVeikls virpotājs.
1.1.Tāds, kas kustas ātri, precīzi (par dzīvniekiem). Tāds, kura kustības ir ātras, precīzas.
PiemēriUz sauszemes krokodils nevarēja sagrābt ne zālēdājus, ne putnus, jo nebija pietiekami veikls.
1.2.Tāds, ko veic, dara ātri, precīzi, arī prasmīgi.
PiemēriVeikls lēciens.
1.3.Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
PiemēriVeiklas rokas zibeņātrumā apgrieza loksni pēc noteikta mēra - un, lūk, dzidrais, caurspīdīgais logu stikls bija gatavs..
Stabili vārdu savienojumiVeikla mēle.
2.Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
Piemēri..Viesturs liegi uzklāja Everīnas pleciem savu žaketi. Jā, viņš bija veikls zēns un īsts džentlmenis..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriJa karš viņu [tēvu] piespiež slēpt arī vēl paša dēlu, viņš to darīs, bet darīs to tik veikli un viltīgi, ka neviens netiks uz pēdām.
Stabili vārdu savienojumiVeikla runa.
Avoti: 8. sējums