Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
veikalnieks
veikalnieks -a, v.
veikalniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Pārdevējs veikalā. Arī veikala īpašnieks.
Piemēri«Maksāsiet tūlīt skaidrā naudā vai atvērt jums kontu?» jautāja veikalnieks, kad saiņi bija sasieti un maksājamā summa saskaitīta.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
PiemēriProfesors: Jūs esat dzīvojuši kā divi svešinieki, kā divi auksti veikalnieki uz savstarpējas nekautrīgas izmantošanas pamatiem.
Avoti: 8. sējums