veidule
veidule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.mat. Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidotāja (2).
PiemēriKonusa veidule.
2.kul. Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.).
Avoti: 8. sējums