veiklums
veiklums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → veikls1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Veiklība (1).
PiemēriMāte rīkojās žigli un ar parasto veiklumu.
2.Vispārināta īpašība → veikls2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Veiklība (2).
Piemēri..viņa kautrējās traucēt šo svinīgo sapulci, kura viņu pagodināja, izvēlēdama par savu aizstāvi un uzticēdama viņa veiklumam un maņai visas sabiedrības godu.
Avoti: 8. sējums