veiksminieks
veiksminieks -a, v.
veiksminiece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kam veicas, laimējas.
PiemēriRūdolfs turējās pie pārliecības: dzīvē viņam veicas, viņš piedzimis veiksminieka krekliņā.
- Rūdolfs turējās pie pārliecības: dzīvē viņam veicas, viņš piedzimis veiksminieka krekliņā.
- Lai katrs saka, ko grib, bet viņš tomēr ir veiksminieks un viņa vadītais atpūtas nams - labākais no visiem!
- ..viņa konkursa beigās varēja teikt: «Es šobrīd esmu laimīga!», jo visa zāle, kājās stāvot, sumināja jauno veiksminieci.
Avoti: 8. sējums