vējains
vējains -ais; s. -a, -ā
vējaini apst.
1.Tāds, kad pūš vējš (par laikapstākļiem, laikposmu).
PiemēriVējaina diena.
1.1.Tāds, kur pūš vējš (par vietu, teritoriju).
PiemēriAugus izrauj ar visām saknēm vai nopļauj, sasien slotiņās vai kūlīšos, novieto nojumēs, vējainās vietās, kamēr tie izžūst.
1.2.Saistīts ar vēju, tam raksturīgs.
PiemēriIstaba pēc vējainā āra gaisa likās smacīga..
2.Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām). Vēlīgs.
Piemēri«Puisis ir spējīgs, bet vējains,» nospriež skolotājs..
Avoti: 8. sējums