vējains
vējains -ais; s. -a, -ā
vējaini apst.
1.Tāds, kad pūš vējš (par laikapstākļiem, laikposmu).
PiemēriVējaina diena.
- Vējaina diena.
- Vējains rudens.
- Apsēm un lazdām vīrišķie ziedi ir nokarenās, irdenās spurdzēs, no kurām vējainā laikā viegli izkaisās ziedputekšņi.
- Laukā plosījās vējaina, nemierīga nakts, vecā māja krakšķēja un brīkšķēja, mežs smagi šalca..
- Skrejošus mākoņus plucina aprīlis vējains, Silta kļūst zeme, un varēs jau sēklu sviest..
1.1.Tāds, kur pūš vējš (par vietu, teritoriju).
PiemēriAugus izrauj ar visām saknēm vai nopļauj, sasien slotiņās vai kūlīšos, novieto nojumēs, vējainās vietās, kamēr tie izžūst.
- Augus izrauj ar visām saknēm vai nopļauj, sasien slotiņās vai kūlīšos, novieto nojumēs, vējainās vietās, kamēr tie izžūst.
- ..aiziešana armijā - vējains perons, balts, slapjš sniegs..
- Līdzenumā bija vējaini, tāpēc Zemgales zemnieka sēta sākās ar koku stādīšanu.
1.2.Saistīts ar vēju, tam raksturīgs.
PiemēriIstaba pēc vējainā āra gaisa likās smacīga..
- Istaba pēc vējainā āra gaisa likās smacīga..
- Visapkārt pletās auksta, vējaina rudens tumsa.
- Skaidri varēja just, ka laiks jau griežas uz pavasara pusi. Uzsnigušajam sniegam aizvien sekoja vējains lietus..
2.Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām). Vēlīgs.
Piemēri«Puisis ir spējīgs, bet vējains,» nospriež skolotājs..
- «Puisis ir spējīgs, bet vējains,» nospriež skolotājs..
- «..viņai patikusi vīra straujā un vējainā daba..»
- ..Sproģis ir negatīvais varonis un.. negatīvajam ir atļauts.. būt par svaidīga un vējaina rakstura īpašnieku.
- Turlavam jau šķita, ka vizītes iegansts atklājies, bet Sera vējainā uzmanība no jauna pasviedās citā virzienā. Viņš sāka runāt par telpas apgaismojumu..
Avoti: 8. sējums