Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vējarādītājs
vējarādītājs -a, v.
Vējrādis.
PiemēriDaudzus gadsimtus gailis kā vējarādītājs ir vērojams Eiropas baznīcu torņos; kā modrības un dzīves spēka simbols tas pazīstams jau pirms kristietības izplatīšanās.
Avoti: 8. sējums