ļekatot
ļekatot -oju, -o, -o, pag. -oju, arī
ļekatāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
1.Ļepatot.
PiemēriViņi paklusi spriedelēja, vai laimes rausim, izkāpjot no pannas, būs kājās arī zābaki jeb vai tas lēkātos laimei pretī tāpat basām kājām.
- Viņi paklusi spriedelēja, vai laimes rausim, izkāpjot no pannas, būs kājās arī zābaki jeb vai tas lēkātos laimei pretī tāpat basām kājām.
- Mazais lēkātajā pakaļ.
2.parasti 3. pers. Ļodzīties. Ļengani kustēties. Ļekāties.
PiemēriAtlupušai kurpes zolei ļekatājot, ienāca garš, salīcis pusmūža vīrs.
- Atlupušai kurpes zolei ļekatājot, ienāca garš, salīcis pusmūža vīrs.
- Zēna zābaki prasījās pēc kurpnieka - vienam papēdis nominies gluži sāņus, otram ļekatoja zole.
Avoti: 5. sējums