ļepatot
ļepatot -oju, -o, -o, pag. -oju, arī
ļēpatot -oju, -o, -o, pag. -oju, arī
ļepatāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem). Ļēpot (1).
PiemēriDivi pavisam nesen izšķīlušies dzelteni pūku kamoliņi, kas tikai pēc laba laika kļūs par pilntiesīgām pīlēm, klupdami krizdami ļepato pakaļ cilvēkam.
1.1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
PiemēriBet tie divi jau ļepato kalnā. Uldis kā kurmis pa priekšu. Tas otrs pārlīcis stiepj maisu.
Avoti: 5. sējums