tusnīt
tusnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; intrans.
1.Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties.
PiemēriGuntis nekā neatbild, tikai nometas uz ciņa un tusnīdams mauc nost slapjos zābakus.
- Guntis nekā neatbild, tikai nometas uz ciņa un tusnīdams mauc nost slapjos zābakus.
- ..resnais pilsonis man blakus nemitīgi tusnīja un elsa, slaucīdams piesarkušu seju ar lielu mutautu.
2.parasti 3. pers. Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
PiemēriAtskanēja gari izlocīts svilpiens, vilciena sastāvs nodrebēja un tusnīdams uzsāka gaitu.
- Atskanēja gari izlocīts svilpiens, vilciena sastāvs nodrebēja un tusnīdams uzsāka gaitu.
- ..brūngansarkanos preču vagonus stumdīdama, sparīgi tusnī melna, nokvēpusi lokomotīve..
2.1.pārn. Virzīties, radot aprautas šņācošas skaņas (par transportlīdzekļiem).
PiemēriMirdzu es atceros tikai vilcienā, kad tas jau sācis tusnīt uz Jelgavas pusi.
- Mirdzu es atceros tikai vilcienā, kad tas jau sācis tusnīt uz Jelgavas pusi.
Avoti: 8. sējums