Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iestumt
iestumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu; trans.
1.Stumjot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIestumt ratus šķūnī.
  • Iestumt ratus šķūnī.
  • Iestumt krēslu kaktā.
  • Artūrs klusi iestūma divriteni priekšnamā un atbalstīja pret sienu.
  • Laivu iestūma ūdenī, un visi sakāpa iekšā..
  • ..pagadījās taksometrs, viņš iestūma tajā gleznu un pats apsēdās blakus šoferim.
1.1.Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
PiemēriViņa noliecās.. un ātri iestūma zēnu kāpņu telpā..
  • Viņa noliecās.. un ātri iestūma zēnu kāpņu telpā..
  • Forta sētā sargi mani iestūma cietuma slēgtajā mašīnā un kaut kur veda.
1.2.sar. Iebāzt.
Piemēri..partorgs iestūma nosalušās rokas kabatās.
  • ..partorgs iestūma nosalušās rokas kabatās.
  • ..durvis pamazām atdarījās, un Edgars pa tām iestūma kreiso kāju un tad ienāca istabā.
2.Stumjot panākt, ka (parasti transportlīdzeklis) sāk kustēties.
PiemēriIestumt motociklu.
  • Iestumt motociklu.
  • Iestumt kamaniņas.
  • Gvinejieši palīdz iestumt niķīgo mašīnu, un mēs braucam atpakaļ uz ostu.
Avoti: 3. sējums