Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
plosīt
plosīt plosu, plosi, plosa, pag. plosīju; trans.
1.Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, radīt (kam) plaisas, caurumus.
PiemēriGundegas pirksti burzīja ielūgumu... Gundega to plosīja smalkās druskās un svieda vējam.
  • Gundegas pirksti burzīja ielūgumu... Gundega to plosīja smalkās druskās un svieda vējam.
  • ..putns ielaida dziļi čūskas kaklā asos, neatvairāmos nagus. Ar spēcīgo knābi viņš sāka plosīt čūsku..
  • pārn. Purvs it kā vaidēja sāpēs, ka viņa krūtis plosīja nesaudzīgās cilvēka rokas, kas atvēra tā miesā dziļas rētas.
  • pārn. Pilsētas, muižas un lauku pagastus plosa soda ekspedīciju nežēlība un varmācība.
1.1.Postoši iedarboties (parasti par vēju, vētru).
PiemēriKuģi bija iekļuvuši vētru.. joslā. Pēkšņas viesuļa brāzmas plosīja buras un sapostīja takelāžu.
  • Kuģi bija iekļuvuši vētru.. joslā. Pēkšņas viesuļa brāzmas plosīja buras un sapostīja takelāžu.
  • Dārzu plosa rudens vēju auri.
  • ..Vējš tīrumā plosa samītās vārpas..
1.2.pārn. Radīt lielus viļņus (ūdenstilpē) – par vēju, vētru.
PiemēriOkeānu atkal plosa vētra.
  • Okeānu atkal plosa vētra.
  • ..Tumšs viesulis, ūdeņus plosīdams, skrej.
2.parasti 3. pers. Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
Piemēri..šīs skaņas kā truls nazis plosīja dzirdi un nervus..
  • ..šīs skaņas kā truls nazis plosīja dzirdi un nervus..
  • ..viņš iegāja zāģētavā; ausis plosīja griezīga zāģu šņerkstēšana..
  • Ausis plosošie skaļruņu džinksti..
2.1.Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) – piemēram, par jūtām, domām.
PiemēriVairākas reizes viņš pūlējās piekļūt mājai. Viņu plosīja izmisīga drosme un bailes.
  • Vairākas reizes viņš pūlējās piekļūt mājai. Viņu plosīja izmisīga drosme un bailes.
  • Kā sarežģītu, pretrunu plosītu cilvēku Alma Ābele tēloja Elizabeti.
  • Bet kas tad Reini visvairāk mocīja cietumā? Viņa dvēseli visvairāk plosīja veltīgas bojā ejas apziņa.
  • Naids un žēlums plosīja sirdi.
2.2.Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
PiemēriBet slāpes nerimstas. ..Arī izsalkums turpina plosīt, bet tas nav jūtams tik stipri kā slāpes.
  • Bet slāpes nerimstas. ..Arī izsalkums turpina plosīt, bet tas nav jūtams tik stipri kā slāpes.
  • ..Plosīja drudzis, kad vakarā slepus Iemetās pakrūtē stūrgalvīgs klepus.
3.parasti 3. pers. Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
PiemēriKarš plosīja milzīgas tautas masas, iedzina tās badā, postā un nabadzībā.
  • Karš plosīja milzīgas tautas masas, iedzina tās badā, postā un nabadzībā.
Avoti: 6-2. sējums