uzkrāt
uzkrāt -krāju, -krāj, -krāj, pag. -krāju; trans.
1.Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
PiemēriUzkrāt ražošanas līdzekļus.
- Uzkrāt ražošanas līdzekļus.
- Māriņš:.. mums nav to plašo līdzekļu, ar kādiem jūs rīkojaties Amerikā. Vajadzīgais kapitāls vispirms jāuzkrāj.
- Studenta stipendija nebija nekāda lielā, bet viņš mācējis uzkrāt rezervi no algas..
1.1.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
PiemēriVīrs jūrā noguris, tam vajag miera - lai atpūšas, lai uzkrāj spēkus.
- Vīrs jūrā noguris, tam vajag miera - lai atpūšas, lai uzkrāj spēkus.
- Klusuma sniegtā veldze palīdz cilvēkam uzkrāt spēkus un pretestības sparu sadursmei ar tehnikas laikmeta pretrunām..
- Janvārī putniem joprojām ir grūti sagādāt barību. Rudenī uzkrātie spēki pamazām izsīkst.
1.2.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (parasti psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst spēcīgāks.
PiemēriBēbete apklusa, atpūtās, uzkrāja niknumu un atkal lika atskanēt ļauniem, briesmīgiem vārdiem.
- Bēbete apklusa, atpūtās, uzkrāja niknumu un atkal lika atskanēt ļauniem, briesmīgiem vārdiem.
- Ir jāpārkāpj daudz kam pāri, un [aktieris] Katlaps to darīja klusēdams, nesūdzēdamies, bet līdz ar to uzkrādams sevī smagumu, kas viņu pašu nomāca.
2.Pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu).
PiemēriArheoloģiskos materiālus senajās baltu zemēs sāka vākt un uzkrāt ar 19. gs. sākumu - vispirms privātās kolekcijās, pēc tam muzejos.
- Arheoloģiskos materiālus senajās baltu zemēs sāka vākt un uzkrāt ar 19. gs. sākumu - vispirms privātās kolekcijās, pēc tam muzejos.
- Šī ierīce reģistrē un uzkrāj visus nepieciešamos datus par katru [taksometra] braucienu, to skaitā - kilometrāžu, maksu par braucienu..
- Ūdensžurka izdevīgos apstākļos savās pazemes krātuvēs var uzkrāt vairākus kilogramus lielus barības krājumus.
2.1.Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
PiemēriPurvi uzkrāj ūdeni līdzīgi sūklim, un notece no purviem vasarā mēdz būt pat mazāka nekā no nosusinātiem mežiem..
- Purvi uzkrāj ūdeni līdzīgi sūklim, un notece no purviem vasarā mēdz būt pat mazāka nekā no nosusinātiem mežiem..
2.2.Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
PiemēriTēlojot A. Ostrovska, A. Čehova.. lugās, Žanis Katlaps uzkrāja zināšanas par krievu klasisko literatūru vispār.
- Tēlojot A. Ostrovska, A. Čehova.. lugās, Žanis Katlaps uzkrāja zināšanas par krievu klasisko literatūru vispār.
- Teātrī, kur strādājuši izcili mākslas meistari, gadu desmitos uzkrātas bagātas tradīcijas.
- Rīgas kinostudijas dokumentālisti uzkrājuši bagātu un daudzpusīgu pieredzi dažādu veidu un žanru filmu veidošanā..
- Profesija mums uzliek pienākumu būt vērīgiem un iespaidus uzkrāt ne tikai pašreizējai lomai, bet arī priekšdienām..
3.Uzņemot organismā kādas vielas, palielināt (to) daudzumu – par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
PiemēriGrūtniecības laikā.. bez tiešā patēriņa auglis uzkrāj arī zināmas vitamīnu rezerves.
- Grūtniecības laikā.. bez tiešā patēriņa auglis uzkrāj arī zināmas vitamīnu rezerves.
- Slimnīca jau nebija tā vieta, kur māsa varēja uzkrāt taukus..
- Pirms došanās ziemas guļā dzīvnieki uzkrāj lielas tauku rezerves.
3.1.Par augiem, to daļām.
PiemēriAugi, lapām nobirstot, zināmā mērā atbrīvojas no uzkrātajām kaitīgajām vielām.
- Augi, lapām nobirstot, zināmā mērā atbrīvojas no uzkrātajām kaitīgajām vielām.
Avoti: 8. sējums