norasot
norasot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Pārklāties ar rasu. Pārklāties ar kā (piemēram, ūdens, sviedru) pilieniem.
PiemēriNorasojis logs.
- Norasojis logs.
- Norasojušas lapas.
- Silts pavasara lietiņš mazgā asfaltu.. Ramona ļauj, lai noraso seja, mati.
- ..svilinošajā karstumā brienam pāri rugaines tuksnesim. Vispirms mums sejas noraso, tad pāri deniņiem sāk skriet urdziņas..
- Smaršoja dzintardzeltenām sveķu lāsēm norasojušie jauno egļu baļķi.
2.parasti 3. pers.; trans. Pārklāt (par kā, piemēram, ūdens, sviedru pilieniem).
PiemēriViņš.. slaucīja kabatas lakatā lietus lāsēm norasoto seju.
- Viņš.. slaucīja kabatas lakatā lietus lāsēm norasoto seju.
- Viņš tikai velk. Velk [laivu] uz krastu!... Un pēkšņi viņam līdzās pazib ūdens lāsēm norasota seja.
- ..viņš izvelk sniegbalto mutautiņu un noslauka pieri un norasoto galvvirsu..
3.parasti 3. pers.; intrans. Nopilēt, arī nolīt (par rasu, smalka lietu u. tml.).
PiemēriJūras elpa - sāļa, valga, pilna ar sīku lāsīšu miljoniem, varētu sacīt - ar ūdens putekļiem, kas noraso uz sejas, uz lūpām..
- Jūras elpa - sāļa, valga, pilna ar sīku lāsīšu miljoniem, varētu sacīt - ar ūdens putekļiem, kas noraso uz sejas, uz lūpām..
- No rīta, kad noraso sudraba lietus, - Visa pasaule mirdz!
Avoti: 5. sējums