norakt
norakt -roku, -roc, -rok, pag. -raku; trans.
1.Rokot novirzīt (nost no kurienes). Rokot atdalīt nost.
PiemēriNorakt sniegu no ceļa.
1.1.Rokot ko nost, padarīt līdzenu.
PiemēriNorakt ceļu.
1.2.Rokot novākt (parasti kartupeļus). Rokot novākt, parasti kartupeļus (kādā platībā).
PiemēriVai viens cilvēks var nopļaut visu labību, norakt kartupeļus?
2.Noslēpt, noglabāt, ierokot zemē.
PiemēriVai mazums dzirdēts par zviedru un Napoleona pulku Latvijas zemē noraktajām kara kasēm..
2.1.Apbedīt (ierokot zemē).
Piemēri«Pirms pieciem gadiem viņa [sieva] nomira.. Apglabājām Miķeļa kapos, tur, kur norakti arī tie daudzie bīskapi..»
3.reti Izrakt (kādā veidā, parasti grāvi).
PiemēriGrāvis pēc šņores norakts, taisns kā stīga, malas vienāda slīpuma un gludenas..
Avoti: 5. sējums