norasot
norasot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Pārklāties ar rasu. Pārklāties ar kā (piemēram, ūdens, sviedru) pilieniem.
PiemēriNorasojis logs.
2.parasti 3. pers.; trans. Pārklāt (par kā, piemēram, ūdens, sviedru pilieniem).
PiemēriViņš.. slaucīja kabatas lakatā lietus lāsēm norasoto seju.
3.parasti 3. pers.; intrans. Nopilēt, arī nolīt (par rasu, smalka lietu u. tml.).
PiemēriJūras elpa - sāļa, valga, pilna ar sīku lāsīšu miljoniem, varētu sacīt - ar ūdens putekļiem, kas noraso uz sejas, uz lūpām..
Avoti: 5. sējums