norakstīt
norakstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pārrakstīt (tekstu no kā, piemēram, grāmatas, žurnāla) savām vajadzībām.
PiemēriNorakstīt dzejoli no grāmatas.
1.1.Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
PiemēriViņai neveicās aritmētikā, un es vienmēr devu norakstīt mājas darbus.
2.Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu). Aprakstīt (1).
PiemēriNamu sienas kļuvušas par šķiru cīņas tribīnēm; tās norakstītas ar lozungiem, kas atbalsta bruņoto spēku kustību pret fašismu..
3.Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu).
PiemēriNorakstīt vairākus krītiņus.
4.novec. Aizrakstīt1.
PiemēriViņš tūliņ norakstīja Aņai vēstuli, lai pasaka vecākiem, ka jau otrā jūnijā viņš būs mājās.
5.Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
PiemēriMiets visu savu dzīvo un nedzīvo mantu bij norakstījis savam vienīgam radam un krustdēlam..
5.1.novec. Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā).
Piemēri..mani vajadzēšot norakstīt Aizbetņu tēvam par dēlu.
6.Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
PiemēriJa nācās norakstīt nolietotu traktoru vai automobili, Strautmanis no tā atvadījās kā no mīļa, veca drauga..
6.1.Ar attiecīgu dokumentu ieskaitīt zaudējumos.
PiemēriNorakstīt ieguldītos līdzekļus zaudējumos.
6.2.pārn. Atzīt par darbam nederīgu, nevajadzīgu (cilvēku).
PiemēriVeci jūrnieki klīda pa krastu bez darba, tādu jaunu puiku iesācēju varēja kurā katrā laikā norakstīt.
Avoti: 5. sējums