Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noraisīt
noraisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Atraisīt un noņemt (ko apsietu).
Piemēri..vecenīte.. noraisīja Anniņai lakatu no galvas, saglauda matiņus..
  • ..vecenīte.. noraisīja Anniņai lakatu no galvas, saglauda matiņus..
  • Klasē es uzsēju kaklasaiti, ja pirms kautiņa biju paguvis to noraisīt..
  • Kaltins noliek darba rīkus, noraisa garo priekšautu..
1.1.Atmisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
PiemēriOlga palīdzēja Jurim noraisīt mugurmaisu, apsēdināja galda galā.
  • Olga palīdzēja Jurim noraisīt mugurmaisu, apsēdināja galda galā.
  • Sūrumu Arvīds pievāca bumbu un sāka noraisīt tīklu. Volejbola rīki bija viņa pārziņā.
Avoti: 5. sējums