Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
meniķis
meniķis -ķa, v.; hidrotehn.
Ierīce ūdens līmeņa regulēšanai ūdenstilpē.
PiemēriMeniķī gāzās pieplūstošā ūdens straume un dambja otrā pusē mutuļodama pa grāvi traucās prom uz upīti.
  • Meniķī gāzās pieplūstošā ūdens straume un dambja otrā pusē mutuļodama pa grāvi traucās prom uz upīti.
  • Dīķa ūdens aizjoņojis caur meniķa režģiem jeb ūdenskrātuves slūžām.
  • Būvdarbu vadītājs.. izrāda mums.. dīķa nozvejas meniki, kurā saplūdīs karpas.. Zivju būs daudz, un meniķis uzbūvēts tā, lai nozvejas darbi būtu maksimāli mehanizēti.
Avoti: 5. sējums