mērcēties
mērcēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī.
PiemēriHarim bija sava laiva, viņš prata irt un būrāt kā neviens cits; ziemas sala laikā mērcējās sāļajā jūras ūdenī, un it nekas viņam nekaitēja..
- Harim bija sava laiva, viņš prata irt un būrāt kā neviens cits; ziemas sala laikā mērcējās sāļajā jūras ūdenī, un it nekas viņam nekaitēja..
- Garo ūdenszābaku nav līdzi. Negribas mērcēties. Laivas arī stāv tālu no ūdens.
- Svārku stērbeles mērcējas ūdenī.
1.1.Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē).
Piemēri..Valdis ilgi berzās ar ziepēm.., pēc katras reizes mērcējoties līdz kaklam upes ūdenī.
- ..Valdis ilgi berzās ar ziepēm.., pēc katras reizes mērcējoties līdz kaklam upes ūdenī.
- Uz ceļa bezdelīgas nolaidās zemē, bet savām neveiklām kājiņām pat solīti nevarēja paspert bez spārnu palīdzības..; turpretim ūdenī mērcējās veikli, dīķim pāri lidojot.
2.Kļūt slapjam lietū. Liedēties.
PiemēriKo stāvi lietū un mērcējies?
- Ko stāvi lietū un mērcējies?
Avoti: 5. sējums