Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mērcētava
mērcētava -as, s.
Vieta (piemēram, ūdenstilpe), arī iekārta, kur (ko) mērcē. Telpa, arī cehs, kur (ko) mērcē.
PiemēriKāda jēga mērcēt [linus] saglumējušā ūdenī, ja tīrā mērcētavā stiebriņš nodala pavisam citādu šķiedru!
Avoti: 5. sējums