mērdēt
mērdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Nedot barību pietiekamā daudzumā.
Piemēri..man bij gadījies dzīvot pie saimniekiem, kuri mērdēja saimi. Sevišķi grūti ar ēšanu man bija pērn. Visu vasaru netiku ne kumosiņa gaļas redzējis.
- ..man bij gadījies dzīvot pie saimniekiem, kuri mērdēja saimi. Sevišķi grūti ar ēšanu man bija pērn. Visu vasaru netiku ne kumosiņa gaļas redzējis.
- Papuve sakaltusi cieta kā ķieģelis, govis cauru dienu bauroja.. Līzbete dažreiz apstājās sētsvidū.. «Vai to var noklausīties, vai to var noklausīties!» viņa vaidēja. «Taisni nost mērdē tos lopiņus!»
- Viņš, krogā visu dienu plītēdams, mērdē nabaga zirdziņu.
Stabili vārdu savienojumiMērdēt badā.
- Mērdēt badā — Nedot ēst.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
Piemēri..augsni ar kuplo lapojumu apēnojot, nomāc sēklu nezāles, mērdē sakņu nezāles..
- ..augsni ar kuplo lapojumu apēnojot, nomāc sēklu nezāles, mērdē sakņu nezāles..
Avoti: 5. sējums