mērglis
mērglis -ļa, v.; sar.; niev.
1.Gļēvulis.
PiemēriUn tagad, kad klāt jau Mazkalnu durvju priekša, kad Monika jau pa logu redzējusi, tagad atpakaļ grieztos tikai mērglis. Tā Jānis sevi drošināja.
- Un tagad, kad klāt jau Mazkalnu durvju priekša, kad Monika jau pa logu redzējusi, tagad atpakaļ grieztos tikai mērglis. Tā Jānis sevi drošināja.
2.Vārgulis, nīkulis.
PiemēriSivēni kā mērgļi, kviec un neēd.
- sal. Sivēni kā mērgļi, kviec un neēd.
Avoti: 5. sējums