mērens
mērens -ais; s. -a, -ā
mēreni apst.
1.Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.). Tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
PiemēriMērēns ātrums.
1.1.pārn.; sar. Samērā labs, samērā nozīmīgs.
PiemēriKaut izskatā ikdienišķi [mākslinieki] - Ne pārāk kupli, ne tievi, Bet ticiet droši, ja saku: Spēlē kā mēreni dievi!
2.Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
Piemēri..Dāvis Kažoks, arī rakstot «Dunduros», ir jo mērens, vairīgs no asām sabiedriskām tēmām.
2.1.Apvaldīts, arī vienkāršs (par kā izpausmi).
PiemēriPar litotu pareizāk saukt mīkstinošu, mērenāku izteiksmes formu tā asā satura izteikšanai, ko ietver vārds tiešā nozīmē. Litota mazina apgalvojuma kategoriskumu.
3.Tāds, kam ir nosliece uz kompromisiem (politiskajā darbībā, pārliecībā).
PiemēriNekad viņš nekļūst ne auksts, ne karsts, bet vienmēr mērens un remdens..
4.ar not. galotni. Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu, laikapstākļiem).
Piemēri..Latvija atrodas jaukto mežu zonā, mērenā klimata joslā, kur ir samērā neliels saules siltuma pieplūdums..
Stabili vārdu savienojumiMērenā josla.
Avoti: 5. sējums