iznirt
iznirt -nirstu, -nirsti, -nirst, pag. -niru; intrans.
1.Izvirzīties (no ūdens, parasti no dziļuma) un parādīties (virspusē).
PiemēriIznirt no ūdens.
1.1.Izvirzīties no ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli. Izvirzīties no ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
PiemēriPēkšņi no dzīlēm.. iznira zemūdene.
1.2.pārn.; niev. Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku). Izvirzīties uzmanības centrā.
PiemēriPungas Veronika pati diezgan asi uzstājusies pret šo spēji iznirušo, mīklaino sievieti..
2.Parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai no kāda priekšmeta aizsega).
PiemēriTai brīdī atgriežas Druja. Viņš iznirst no krēslas kluss un nemanīts..
2.1.Par transportlīdzekļiem.
Piemēri..uz blakus sliedēm rībēdams un šņākdams iznira pretī ritošais vilciens.
3.parasti 3. pers. Parādīties (apziņā, atmiņā).
PiemēriSilenieka vārdi izraisīja Žuburā daudz agrāk nepazītu domu, jautājumu simts iznira no apziņas dziļumiem.
Avoti: 3. sējums