Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dzenskrūve
dzenskrūve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Ierīce (ūdens transportlīdzekļos), kas sastāv no lāpstiņām un rumbas.
PiemēriVētras laikā Ziemeļjūrā vidējam zvejas tralerim.. sabojājās dzenskrūve. Kuģis nokļuva viļņu varā.
  • Vētras laikā Ziemeļjūrā vidējam zvejas tralerim.. sabojājās dzenskrūve. Kuģis nokļuva viļņu varā.
  • Motors un dzenskrūve ir galvenā rezerve, uz kuras rēķina var palielināt [kutera] ātrumu.
  • Spēcīgā dzenskrūve.. nikni šķēla mierīgo ūdeni, dzīdama mūs arvien tālāk uz rietumiem...
Avoti: 2. sējums