dzērājs
dzērājs -a, v.
dzērāja -as, s.
1.Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus. Arī alkoholiķis.
PiemēriJuris Klauģis bijis liels dzērājs. Cik daudzreiz sieva neesot gājusi viņam uz krogu pakaļ un neesot vilkusi to vilkšus mājās!
- Juris Klauģis bijis liels dzērājs. Cik daudzreiz sieva neesot gājusi viņam uz krogu pakaļ un neesot vilkusi to vilkšus mājās!
- Un tad esmu dzirdējusi, ka tu dzerot... Lūko atmest še netikumu, ja vēl vari. Tu esi prātīgs cilvēks, tu zini, kas dzērāja liktenis.
- Oliņš aizsmakušā dzērāja balsī dziedāja..
- Sistemātiska un ilgstoša dzeršana bieži izraisa balto drudzi jeb dzērāju trakumu, kas būtībā ir akūta alkohola psihoze, ko pavada apziņas aptumšošanās..
2.Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
PiemēriPiena dzērāja.
- Piena dzērāja.
- Tās [zīles], uzgrauzdētas un samaltas kopā ar cigoriņiem, ziemas rītos iepriecina kafijas dzērājus.
Avoti: 2. sējums