Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dzeņveidīgie
dzeņveidīgie -o, vsk. dzeņveidīgais, -ā, v.; zool.
Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš). Šīs kārtas putni.
PiemēriDzeņveidīgie pārtiek galvenokārt no dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem un kūniņām, ko tie atrod pat zem koku mizas un koksnē ar ļoti garās, lipīgās mēles palīdzību.
Avoti: 2. sējums