dzenis
dzenis -ņa, v.
Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
PiemēriDižraibais dzenis.
- Dižraibais dzenis.
- Mazais dzenis.
- Dzeņa piere melna, pakausis sarkans, vaigi, kakls un sāni balti.. Un melnas svītras velkas gar kaklu, pār muguru un spārnu malām.
- Virs galvas [kokā] nadzīgi kaļ dzenis, un zemē krīt brūnas mizu plēnes.
- Kas pirmo reizi pavasarī būs dzirdējis dzeņa «bungošanu», nekad to nenoturēs par kāda putna pavasara dziesmu.. Ja viņa «dziesma» uz zaļa koka zara labi neatbalsojas, tad viņš nolaižas uz telefona staba, kura galā uzmontēts skārda jumtiņš, un «bungo» pa to, ka visa apkārtne skan.
Stabili vārdu savienojumiRaibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis.
- Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis idioma — Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Avoti: 2. sējums