dzenāt
dzenāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
PiemēriSuns dzenā kaķi.
- Suns dzenā kaķi.
- Tāle.. baidījās no Glāzšķūņu lielajiem suņiem, kas allaž te dauzījās apkārt, zaķus dzenādami.
1.1.Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
PiemēriMirdza nenāca, un Sarkaliene, klaigādama un govis dzenādama, turpināja viņu lamāt no tāluma.
- Mirdza nenāca, un Sarkaliene, klaigādama un govis dzenādama, turpināja viņu lamāt no tāluma.
- ..[Trīne] iet dzenāt govis, laist atpakaļ uz purvu.
- ..mērcēju pastalas aukstā rasā, lai tās, govis dzenājot, negrauztu kājas.
1.2.Gaiņāt.
PiemēriDzenāt dundurus.
- Dzenāt dundurus.
- Mikus.. ar grožu galu dzenāja no ķēves nost.. kumelēnu, kurš visādā ziņā vēl gribēja pazīsties.
2.Dzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
PiemēriRīta ausmā mēs nocietinājāmies fašistu aizsardzības pirmās līnijas ierakumos un dzenājām vāciešus no vienas ejas otrā.
- Rīta ausmā mēs nocietinājāmies fašistu aizsardzības pirmās līnijas ierakumos un dzenājām vāciešus no vienas ejas otrā.
- pārn. ..Karš dzenā ļaudis kā smilšu graudus..
- pārn. Nemiera dzenāts, es klejoju no pilsētas uz pilsētu..
2.1.pārn. Par vēju.
Piemēri..negants vējš dzenāja pa ielu putekļus, gružus un smiltis..
- ..negants vējš dzenāja pa ielu putekļus, gružus un smiltis..
- Skarbais vējš pa klajumu dzenāja sniega pārslas..
- Vējš dzenāja mākoņu vālus, un tie, traukdamies no rietiem uz rīta pusi, brīžam atsedza satumsušus zilgmes logus..
3.Ripināt, virzīt (bumbu, akmeni u. tml.) no vienas vietas uz otru.
PiemēriCeļš bija noklāts ar jaunu grants segumu, un Arnis gāja kā puikas dienās, dzenādams lielos, pelēkos oļus un svilpodams.
- Ceļš bija noklāts ar jaunu grants segumu, un Arnis gāja kā puikas dienās, dzenādams lielos, pelēkos oļus un svilpodams.
- Dzenādams kamolu pa galda un krēslu apakšu, viņš [kaķis] bija atritinājis visu dziju un izmudžinājis to pa visu istabu.
- Nomalē, kur ielas drusku slīpas,.. Dzenāju, kā agrāk, šodien stīpas, Tā ka smiltis vien zem kājām jūk.
4.sar. Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
PiemēriVeselas divas dienas mani dzenāja pie dažādu specialitāšu ārstiem, kamēr tika aizpildītas daudzās [medicīniskās apskates lapas] ailes.
- Veselas divas dienas mani dzenāja pie dažādu specialitāšu ārstiem, kamēr tika aizpildītas daudzās [medicīniskās apskates lapas] ailes.
5.sar. Atkārtoti, neatlaidīgi meklēt.
PiemēriPrincese atmodusies un dzenā, kas pie viņas bijis un nozadzis putnu un gredzenu..
- Princese atmodusies un dzenā, kas pie viņas bijis un nozadzis putnu un gredzenu..
Stabili vārdu savienojumiDarbs darbu dzenā (biežāk dzen). Putraims putraimu dzenā.
- Darbs darbu dzenā (biežāk dzen) — Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
- Putraims putraimu dzenā — Saka par pārāk ūdeņainu viru.
Avoti: 2. sējums