dzenāt
dzenāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
PiemēriSuns dzenā kaķi.
1.1.Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
PiemēriMirdza nenāca, un Sarkaliene, klaigādama un govis dzenādama, turpināja viņu lamāt no tāluma.
2.Dzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
PiemēriRīta ausmā mēs nocietinājāmies fašistu aizsardzības pirmās līnijas ierakumos un dzenājām vāciešus no vienas ejas otrā.
2.1.pārn. Par vēju.
Piemēri..negants vējš dzenāja pa ielu putekļus, gružus un smiltis..
3.Ripināt, virzīt (bumbu, akmeni u. tml.) no vienas vietas uz otru.
PiemēriCeļš bija noklāts ar jaunu grants segumu, un Arnis gāja kā puikas dienās, dzenādams lielos, pelēkos oļus un svilpodams.
4.sar. Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
PiemēriVeselas divas dienas mani dzenāja pie dažādu specialitāšu ārstiem, kamēr tika aizpildītas daudzās [medicīniskās apskates lapas] ailes.
5.sar. Atkārtoti, neatlaidīgi meklēt.
PiemēriPrincese atmodusies un dzenā, kas pie viņas bijis un nozadzis putnu un gredzenu..
Stabili vārdu savienojumiDarbs darbu dzenā (biežāk dzen). Putraims putraimu dzenā.
Avoti: 2. sējums