sega
sega -as, s.
1.Samērā biezs guļasvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
PiemēriGultas sega.
2.Veidojums, parasti no tekstilmateriāla vai ādas, priekšmetu pārsegšanai.
PiemēriKamanu sega.
Stabili vārdu savienojumiGalda sega.
2.1.Šāds veidojums ķermeņa, tā daļas segšanai.
PiemēriPlecu sega.
Stabili vārdu savienojumiGalvas sega.
3.savienojumā ar apzīmētāju Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
PiemēriKūdras sega.
Stabili vārdu savienojumiAugu sega.
3.1.Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks1.
PiemēriCiemalds skatījās Rentnieka pakausī, uz kura matu sega bija krietni padilusi..
3.2.Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums (kādā vietā, vidē).
PiemēriTumšpelēkā mākoņu sega likās noklājusies tepat virs māju jumtiem un koku galiem.
Stabili vārdu savienojumiLupatu sega.
Avoti: 7-1. sējums