Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sedziņa
sedziņa -as, s.
1.Dem. → sega.
2.Neliels galdauts, neliels (piemēram, mēbeļu) pārklājs.
PiemēriIzšūta sedziņa.
  • Izšūta sedziņa.
  • Uz apaļā galda tamborēta sedziņa un vāze ar bērza zariem.
  • Šujmašīna tika piebīdīta pie loga un apklāta ar krustdūrieniem izrakstītu sedziņu.
Avoti: 7-1. sējums