apvalks
apvalks -a, v.
1.Segslānis, ārējā kārta, kas aptver iekšējo daļu.
PiemēriSūnas apvalks.
1.1.Čaula.
PiemēriRudeņos no viņa [kastaņkoka] krīt zālē dzeloņaini, zaļi augļi, kas, pret zemi atsitoties, dun un šķeļas, rādot pasaulei brūnus, spīdīgi valgus riekstus un apvalka balto, miltaino miesu.
2.Pārvalks, pārklājs.
PiemēriDīvāna apvalks.
2.1.Īpašs aizsargs, futrālis (tehniskām ierīcēm, darba rīkiem, instrumentiem u. tml.).
PiemēriTagad izveidots īpašs kombinēts ķīlis koku nolaišanai, strādājot ar motorzāģiem.. Šo ķīli gatavo no cietas un sīkstas koksnes, un tam apkārt izveido metāla apvalku, kas pasargā ķīli no saplīšanas.
Avoti: 1. sējums