sausums
sausums -a, v.; parasti vsk.
1.Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
PiemēriBet tad iestājās sausums. Lietus nelija un nelija. Labības stiebri panīka..
- Bet tad iestājās sausums. Lietus nelija un nelija. Labības stiebri panīka..
- ..aiz liela sausuma dārzā spradži ēda kāpostus nost.
- Sausumā.. purvs virspusē izkalta..
2.Vieta (piemēram, cietzeme), arī vide, kur nav ūdens vai tā ir maz. Vieta, arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
Piemēri«Vēzis var ilgāk izturēt sausumā, tomēr arī viņš visu laiku cenšas nokļūt ūdenī.»
- «Vēzis var ilgāk izturēt sausumā, tomēr arī viņš visu laiku cenšas nokļūt ūdenī.»
- Emma nokāpj pa piekrasti līdz pašai upītei. Noliek sausumā rokas sainīti..
- Kad pievilkām āmi, izrāvām to sausumā - varējām aplūkot savu necerēti dižo lomu..
Stabili vārdu savienojumiJusties kā zivij sausumā (arī uz sausuma).
- Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) idioma — Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
3.Vispārināta īpašība → sauss1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
PiemēriAugsnes sausums.
- Augsnes sausums.
- Gaisa sausums.
- Ādas sausums.
- Putnu dziesmas aizlijušas, Vieglie spārni saslapuši, Sausuma vairs nav ne spalvā.
- ..mutē tāds sausums, ka mēle lipa pie aukslējām.
4.Vispārināta īpašība → sauss5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..sevi tiesāt allaž grūtāk nekā citus, un ar laiku paškritikas balss apsīkst. Vēsumu un sausumu saņem skolēni. Te sākas tā tipa skolotājs, kuru mēs apzīmējam ar vārdu «skolmeistars».
- ..sevi tiesāt allaž grūtāk nekā citus, un ar laiku paškritikas balss apsīkst. Vēsumu un sausumu saņem skolēni. Te sākas tā tipa skolotājs, kuru mēs apzīmējam ar vārdu «skolmeistars».
- Māsa žurnālistes darbā bija tālu gājusi uz priekšu. Dokumentālais sausums, kas agrāk pavadīja katru viņas uzrakstīto rindu, bija pazudis.
Avoti: 7-1. sējums