sausums
sausums -a, v.; parasti vsk.
1.Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
PiemēriBet tad iestājās sausums. Lietus nelija un nelija. Labības stiebri panīka..
2.Vieta (piemēram, cietzeme), arī vide, kur nav ūdens vai tā ir maz. Vieta, arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
Piemēri«Vēzis var ilgāk izturēt sausumā, tomēr arī viņš visu laiku cenšas nokļūt ūdenī.»
Stabili vārdu savienojumiJusties kā zivij sausumā (arī uz sausuma).
3.Vispārināta īpašība → sauss1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
PiemēriAugsnes sausums.
4.Vispārināta īpašība → sauss5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..sevi tiesāt allaž grūtāk nekā citus, un ar laiku paškritikas balss apsīkst. Vēsumu un sausumu saņem skolēni. Te sākas tā tipa skolotājs, kuru mēs apzīmējam ar vārdu «skolmeistars».
Avoti: 7-1. sējums