sakustināt
sakustināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas (1).
PiemēriBrītiņu pastāvējusi, viņa nevarīgi sakustināja zem priekšauta paliktās rokas un ar nopūtu.. nozuda mājā.
- Brītiņu pastāvējusi, viņa nevarīgi sakustināja zem priekšauta paliktās rokas un ar nopūtu.. nozuda mājā.
- «Kaptein,» Bēris sakustināja lūpas. «Kaptein, lūdzu, nedariet tā. Kā tad mēs bez jums..»
- Rita mazliet sakustināja skaistās uzacis, redzot, cik draudzīgi Valerijs sasveicinās ar viņas kalponi.
2.Sākt, parasti pēkšņi, kustināt (priekšmetu). Īsu brīdi kustināt.
Piemēri..sakustinātā vinda, neganti iebrēkdamās, uzbirdināja viņam uz galvas un pleciem sniegu..
- ..sakustinātā vinda, neganti iebrēkdamās, uzbirdināja viņam uz galvas un pleciem sniegu..
- Mēģinu sakārni aiz vienas sakņu staras celt - pat nesakustinu.
- Krastā, viļņu sakustināts, rāmi un svinīgi līgojas kuģis.
- pārn. Dzīve bija kļuvusi nemierīga, it kā slepens spēks būtu sakustinājis tās pamatus.
2.1.Sākt, parasti pēkšņi, izraisīt kustību (šķidrumā, arī ūdenstilpē); īsu brīdi izraisīt kustību.
PiemēriKad Eho, nevarēdama sagaidīt sava mīļotā atgriešanos, izbāza galvu virs ūdens, Narciss viņu rupji nolamāja par to, ka tā sakustinājusi ūdens spoguli.
- Kad Eho, nevarēdama sagaidīt sava mīļotā atgriešanos, izbāza galvu virs ūdens, Narciss viņu rupji nolamāja par to, ka tā sakustinājusi ūdens spoguli.
- ..no jūras puses nāca neliela viļņu čala. Dienā sakustinātie ūdeņi nevarēja tik ātri rimties.
3.Sākt emocionāli ietekmēt, parasti pēkšņi (cilvēku, tā psihi).
Piemēri«.. tikai tava negaidītā, nejaušā ienākšana mani pārsteidza un sakustināja.»
- «.. tikai tava negaidītā, nejaušā ienākšana mani pārsteidza un sakustināja.»
- Aizrautīgā runa arī viņus bija drusku sakustinājusi, īpaši Vili.
- Ekvilibrists.. finālam izstrādāja triku, kas.. pievilka uzmanību kā magnēts, saviļņodams un sakustinādams pie daudz kā pieradušās skatītāju sirdis.
Avoti: 7-1. sējums