sakurināt
sakurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
PiemēriGar stipri sakurināto krāsni žāvējās viņu zābaki, auti..
1.1.Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
PiemēriSakurināt istabu.
Stabili vārdu savienojumiSakurināt (arī sakurt, sadot) pirti.
2.Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties. Panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā.
PiemēriSakurināt krāsnī uguni.
3.Kurinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Kurinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
Piemēri..birzi nozāģēja un sakurināja malkā.
4.Ierosināt (kādu) darbībai. Sakūdīt (kādu). Izraisīt (kādā) naidu.
Piemēri..Viļumsons.. vienreiz uzkūdīts, sakurināts uzdomājis iet uz Meža-Eriņiem, tā teikt, galu galā tikt skaidrībā, kas un kā.
4.1.Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti.
Piemēri«Neaizsniegts mērķis» [luga] 1895. gadā no jauna sakurina prātus, kas vēl nav norimuši debatēt ap «Zaudētām tiesībām».
Avoti: 7-1. sējums