sakustēties
sakustēties -kustos, -kusties, -kustas, pag. -kustējos; refl.
1.Sākt, parasti pēkšņi, mainīt miera stāvokli (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām). Īsu bridi mainīt miera stāvokli.
PiemēriSajutis sveces gaismu, zēns sakustējās, griezās uz sāniem.
- Sajutis sveces gaismu, zēns sakustējās, griezās uz sāniem.
- Slaidā zivs sakustējās. Astes tuvumā no ķermeņa izplūda sudraboti bumbuļi..
- ..Saimnieces.. rokas gulēja klēpī gandrīz pavisam mierīgi, tikai tievie pirksti brīžam sakustējās..
1.1.Sākt, parasti pēkšņi, mainīt stāvokli (par priekšmetiem). Kļūt tādam, kura stāvokli sāk, parasti pēkšņi, mainīt.
Piemēri..ieslēdzu aizdedzi. Benzīna rādītāja šautra tikko sakustējās..
- ..ieslēdzu aizdedzi. Benzīna rādītāja šautra tikko sakustējās..
- Bet tad nāca dienas, kad Lejkalnes egles sakustējās un smagi locījās, un šņāca vējos.
- ..[zēns] mēģināja akmeni iešūpot. Akmens sakustējās, tad pavēlās uz sāniem un sāka ripot.
1.2.pārn. Sākt, parasti pēkšņi, izraisīties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
PiemēriArī Annai sirds sila. Ij kā prieks, ij kā skumjas sakustējās viņas krūtīs.
- Arī Annai sirds sila. Ij kā prieks, ij kā skumjas sakustējās viņas krūtīs.
- ..viņa galvā sakustējās sūra doma: «Vai nu tā vajadzēja - aizdzīt uz karstām pēdām?»
2.Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
PiemēriBeidzot vagons sakustas, un mēs atkal braucam.
- Beidzot vagons sakustas, un mēs atkal braucam.
- ..piena vedējs sirdīgi saraustīja grožus un ar pātagu uzšāva Laucim. Pajūgs strauji sakustējās..
2.1.Par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to kopumu.
PiemēriPūlis sakustas un dodas uz priekšu.
- Pūlis sakustas un dodas uz priekšu.
Stabili vārdu savienojumiLedus sakustējies (arī sāk kustēties).
- Ledus sakustējies (arī sāk kustēties) — Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti pārvarot grūtības).
Avoti: 7-1. sējums