Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sakurt
sakurt -kuru, -kur, -kur, pag. -kūru; trans.
1.Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties. Panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā. Sakurināt (2).
PiemēriĀtri savāca malku un sakūra ugunskuru..
  • Ātri savāca malku un sakūra ugunskuru..
  • Kāds dīvains šorīt saullēkts - liesmo logā kā sakurts sārts.
  • Andra tēvs jau sakūris pie priedes uguni, es palīdzu viņam to uzkurt lielāku un sildos pie tās..
2.Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti. Arī sakurināt4.
PiemēriMan jāpalīdz viņu [skolēnu]; nemieru vēl vairāk sakurt, jo jaunatne bez nemiera un gaisīgiem ideāliem ir jau veca.
  • Man jāpalīdz viņu [skolēnu]; nemieru vēl vairāk sakurt, jo jaunatne bez nemiera un gaisīgiem ideāliem ir jau veca.
Stabili vārdu savienojumiSakurt (arī sakurināt, sadot) pirti.
Avoti: 7-1. sējums