uznirt
uznirt -nirstu, -nirsti, -nirst, pag. -niru; intrans.
1.Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriViņš nometa virsdrēbes, ieskrējās un, uzsitis šļakatas, pazuda atvarā. Kad Žanis uznira, Dagmāra sprauslodama ķepurojās pāris vēzienu attālumā.
1.1.Pārvietojoties, uzvirzīties ūdens virspusē (par zemūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos).
Piemēri..zemūdene uznira,.. atskrūvēja augšējās lūkas un šķērssienu durvis..
1.2.Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) — par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
PiemēriKā zināms, mutuļojošā ūdenī mēdz uznirt padibenes..
2.parasti 3. pers. Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) — par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
PiemēriBija piesalis, skaidrs. Sārta saule uznira pie dienvidaustrumu pamales.
3.parasti 3. pers. Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
PiemēriBaizgas galvā uznirst viena doma pēc otras, bet no sejas lielais samulsums jau pazudis.
Avoti: 8. sējums