Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rumba2
rumba -as, s.
Neliels ūdenskritums.
Piemēri..no Jersikas vairs nebūšot nekāda mierīgā laišanās pa straumi. Te jau nākot rumba aiz rumbas. Un tādā reizē neviens lai nedomājot laivā snaust..
  • ..no Jersikas vairs nebūšot nekāda mierīgā laišanās pa straumi. Te jau nākot rumba aiz rumbas. Un tādā reizē neviens lai nedomājot laivā snaust..
  • Vislielākās krāces [Ventā] ir pie Kuldīgas, starp tām izceļas 2 m augstā Ventas rumba.
Avoti: 6-2. sējums