Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rumba1
rumba -as, s.
Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai, piemēram, ritenim) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
PiemēriSpararata rumba.
  • Spararata rumba.
  • Kloķa rumba.
  • Rumbas caurums.
  • ..viņš patlaban kala rumbām spieķa caurumus.
  • Klēts dibenā stāv.. riteņu rumbas, ratu asis un spieķi.
  • Tas [ceļš] bija izbraukts, vietām smiltis griezās līdz ratu rumbai un priežu saknes nejauki kratīja ratus.
Avoti: 6-2. sējums