rūme
rūme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.novec. Telpa. Arī vieta.
Piemēri«..[pagastvecākais] tādēļ arī vecam Avotiņam rūmes vēl negribēja dot nabagmājā, lai ņemot radi paši pie sevis.»
2.sar. Tilpne (kuģī).
Piemēri..kuģojām pa Kluso okeānu, pārvadādami galvenokārt ogles. Kādu dienu atkal piebērām rūmes un izgājām jūrā.
Avoti: 6-2. sējums