rūme
rūme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.novec. Telpa. Arī vieta.
Piemēri«..[pagastvecākais] tādēļ arī vecam Avotiņam rūmes vēl negribēja dot nabagmājā, lai ņemot radi paši pie sevis.»
- «..[pagastvecākais] tādēļ arī vecam Avotiņam rūmes vēl negribēja dot nabagmājā, lai ņemot radi paši pie sevis.»
- Trepju rūme, tāpat lielā zāle, greznojās skuju un mētru vītnēm.
2.sar. Tilpne (kuģī).
Piemēri..kuģojām pa Kluso okeānu, pārvadādami galvenokārt ogles. Kādu dienu atkal piebērām rūmes un izgājām jūrā.
- ..kuģojām pa Kluso okeānu, pārvadādami galvenokārt ogles. Kādu dienu atkal piebērām rūmes un izgājām jūrā.
- ..maize uz jūras nenāk viegli. Kaut cik to uz savas ādas dabūju izjust, pastrādādams transportkuģa rūmē.
Avoti: 6-2. sējums