Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rūmīgs
rūmīgs -ais; s. -a, -ā
rūmīgi apst.; novec.
Ietilpīgs. Tāds, kur ir daudz vietas.
PiemēriAiz dārza.., mājas otrā pusē, rūmīgs pagalms ar stalli, vāgūzi un citām saimniecības ēkām.
Avoti: 6-2. sējums