velties
velties veļos, velies, veļas, pag. vēlos; refl.
1.Refl. → velt1.
PiemēriMēs braucam pa meža ceļiem, kur veselu gadu navº ritenis vēlies..
- Mēs braucam pa meža ceļiem, kur veselu gadu navº ritenis vēlies..
- «Vai tu neredzi, ka akmens veļas un nagi jāatrauj nost?»
- ..mazākie [zēni] kūleņo pa ievu saknēm, veļas cits citam virsū, ka sniegs vien kūp.
- pārn. Kabinetšefs: Notikumi veļas kā baiga lavīna, un nav šaubu - ja mums neizdosies to novirzīt uz citām galvām, tā sadragās mūsējās.
1.1.Griežoties krist lejup.
PiemēriNo kalna veļas lavīna.
- No kalna veļas lavīna.
- Krīt sniegs. Tas milzu pārslām veļas uz pleciem, uz kokiem, uz eglēm.
Stabili vārdu savienojumiViss veļas (arī krīt) (ārā) no rokām.
- Viss veļas (arī krīt) (ārā) no rokām idioma — Saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
1.2.Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
PiemēriAiz mums šosejas malā palika augsts dūmenis. No tā vēlās koši melni dūmu virpuļi.
- Aiz mums šosejas malā palika augsts dūmenis. No tā vēlās koši melni dūmu virpuļi.
- Puiši veda zirgus no staļļiem, un līdz ar tiem vēlās ārā siltā gaisa mutuļi..
- Purva priežu silā un visos pļavas stūros sāk velties un kūpēt migla..
- ..putekļi pa grīdu veļas kamoliem..
1.3.Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
PiemēriTe, atklātā okeānā, vējš likās gan it kā mierīgāks, toties viļņi vēlās pretī varen slaidi un augsti..
- Te, atklātā okeānā, vējš likās gan it kā mierīgāks, toties viļņi vēlās pretī varen slaidi un augsti..
- Ūdenī kāds peldēja. Vakara klusumā mīksti skalojās viļņi. Tie vēlās cits aiz cita. Sākumā mazi, vēlāk lielāki...
- pārn. ..pakaļ kaujas saucieniem veļas uzbrukuma vilnis. Pretim skrien tumša ierakumu strīpa..
1.4.Plūst ūdenstilpē, parasti strauji, viļņojot, mutuļojot (par ūdeni).
Piemēri..acu priekšā parādījās.. Genaldonas pelēkie ūdeņi, kuri arī ziemā vēlās garām uz leju, nemierīgi klaudzinādami akmeņiem.
- ..acu priekšā parādījās.. Genaldonas pelēkie ūdeņi, kuri arī ziemā vēlās garām uz leju, nemierīgi klaudzinādami akmeņiem.
- Šķērsojot upi pašā straujākajā vietā, kur ūdens plūda, veldamies virpuļos, un kur straumes gredzeni, ūdens masas ap sevi griezdami, veidoja piltuves, vizuli pēkšņi sagrāba liela zivs.
- ..Bābeles ūdeņi Tumši un draudoši Šļākdami veļas..
1.5.Izplatīties (par skaņu). Virzīties līdz ar skaņas avotu.
PiemēriLidmašīna iesilda motorus, un pāri lidlaukam veļas varena rēkoņa.
- Lidmašīna iesilda motorus, un pāri lidlaukam veļas varena rēkoņa.
- Pāri aizmigušajai pilsētai veļas tāla šalkoņa. Ledus iet.
- Tā [vasara] varētu būt skaista un bez lielām rūpēm, bet tā nav tāda, un tālīnā frontes dārdoņa gausi veļas tuvāk.
- ..pāri visai zālei no aizmugures atskan sauciens: «Maizi!» Čala pieaug un no durvju puses veļas uz priekšu, uz galdiņu, aiz kura stāv skolotājs Viesturs.
1.6.Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
Piemēri..sāka ziedēt jasmīnu krūmi, un kāpu pauguriem pāri vēlās ziedu tīkamā elpa..
- ..sāka ziedēt jasmīnu krūmi, un kāpu pauguriem pāri vēlās ziedu tīkamā elpa..
- Pārmācot ēdienu aromātus, no lilijām galda vidū veļas smaga, salkana līķa smaka.
1.7.Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
PiemēriAlberts vēlās pa ielu gluži kā tāds kartupelis - strups un resns.
- Alberts vēlās pa ielu gluži kā tāds kartupelis - strups un resns.
- «Nevari taču velties kā lauku sieva! Tas nav viegli, valdīt pār savu ķermeni, cik tur vajag treniņu!»
- Gar mežmalu kā baltas, mīkstas vilnas dzijas kamols veļas kucēns..
1.8.Riteņiem, kāpurķēdēm griežoties, smagnēji pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
PiemēriBuldozers pagriezās pret kopmītnes ēku un sāka velties tai virsū.
- Buldozers pagriezās pret kopmītnes ēku un sāka velties tai virsū.
- Traktors veļas garām vienu reizi, otru, puisis māj ar roku un kaut, ko kliedz.
1.9.pārn. Pārvietoties lielā kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri..ar putekļu stabiem, kas cēlās līdz padebešiem, sāka velties uz Rīgas pusi bēgļu bari..
- ..ar putekļu stabiem, kas cēlās līdz padebešiem, sāka velties uz Rīgas pusi bēgļu bari..
1.10.pārn. Pārvietoties, parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem).
Piemēri..ar bažām [meitene] vēroja sauli pie debesīm, kas katru dienu tik agri sāka velties uz rietu.
- ..ar bažām [meitene] vēroja sauli pie debesīm, kas katru dienu tik agri sāka velties uz rietu.
- Kāpj saule pār mežu, pār ezeru veļas..
1.11.pārn. Risināties, parasti lēni (piemēram, par sarunām).
Piemēri..ģenerāļu valodas vēlās lēni un dobji kā desmit Volgas, gaidīdamas uz pazemīgo poručiku steidzīgām pietekām.
- ..ģenerāļu valodas vēlās lēni un dobji kā desmit Volgas, gaidīdamas uz pazemīgo poručiku steidzīgām pietekām.
- «Paklausies, paklausies, svešā ciemamāt,» zvejnieka vārdi vēlās kā rāmi viļņi..
Stabili vārdu savienojumiVelties pār lūpām.
- Velties pār lūpām idioma — sar. Tikt izteiktam ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām.
2.parasti 3. pers. Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
PiemēriSavilgusi drēbe sāk velties un krunkoties,.. jaunkundzes segas vairs neizskatījās tik gludas un spodras..
- Savilgusi drēbe sāk velties un krunkoties,.. jaunkundzes segas vairs neizskatījās tik gludas un spodras..
2.1.Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
PiemēriMati veļas pinkās.
- Mati veļas pinkās.
- ..iesarkanie mati vēlās sīkās sprogās.
- Mazā, adītā cepurīte nesavaldīja garos, gaiši zeltainos matus, un tie vēlās un plīvoja vējā..
- pārn. Vecu bērzu izlaistie mati no lapu pārpilnības veļas viļņiem..
3.parasti 3. pers. Refl. → velt2. Tikt veltam.
PiemēriMīkla veļas.
- Mīkla veļas.
- Lai nu veļas apaļumā tas ruksis, ko.. lauku onkulis norūpējies stiepa uz ratiem.
Stabili vārdu savienojumiVelties apaļumā.
- Velties apaļumā sar. — Uzbaroties. Paaugties.
Avoti: 8. sējums