laipa
laipa -as, s.
1.Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
PiemēriPār straumi nu bija pārmesta laipa - ne visai plats dēlis, kas, pāri ejot, līgojās vien.
- Pār straumi nu bija pārmesta laipa - ne visai plats dēlis, kas, pāri ejot, līgojās vien.
- Nemanot Strautiņš bija nonācis pie lielā grāvja laipas. Planka, pārmesta no krasta uz krastu, ilgi nebija cilvēka kāju mīta.
- pārn. Starp tēvu un dēlu ar savu mīlestību izlīdzināšanas laipu grib mest Indrānu māte, bet tas ir mēģinājums pacelt nepaceļamo, un viņas sirds noasiņo aklās sāpēs.
- pārn. Apņēmība, griba ir tā šaurā laipa, kas ved pāri mūsu kūtruma dūksnājam.
Stabili vārdu savienojumiKā āži uz laipas.
- Kā āži uz laipas — Saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
1.1.parasti dsk. Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piemēram, laivu piestāšanai).
PiemēriAiz velkonīša satauvotas, tās stāvēja katra pie savām laipām - divas smagas, melni darvotas liellaivas..
- Aiz velkonīša satauvotas, tās stāvēja katra pie savām laipām - divas smagas, melni darvotas liellaivas..
- Ezers ir klāt. Otrā pusē meži, šeit pļava nolaidenā piekalnē, vecas laivas un pelēkas, lietū un saulē izbalojušas laipas.
Avoti: 4. sējums