tērce
tērce -es, dsk. ģen. -ču, s.
Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
Piemēri..varēja sadzirdēt pavasara ūdeņu mundro čalošanu. Tērce.. kā bāli zila zīda lentīte bija ieraugāma starp kailo alkšņu bezveidīgajiem puduriem.
- ..varēja sadzirdēt pavasara ūdeņu mundro čalošanu. Tērce.. kā bāli zila zīda lentīte bija ieraugāma starp kailo alkšņu bezveidīgajiem puduriem.
- Kūst sniegi pakalnu galos, Un tērces vijas gar ciemu..
- Mežā katra taka [pavasari] vēl bija pilna kupenu, bet šeit [purvā] sniegs steidzīgi kusa un jo drīz parādījās lielākas un mazākas lāmas, tērces un tērcītes.
- pārn. Sīkā nesaprašanās tērce starp viņiem bija izaugusi par platu upi..
Avoti: 7-2. sējums