tērce
tērce -es, dsk. ģen. -ču, s.
Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
Piemēri..varēja sadzirdēt pavasara ūdeņu mundro čalošanu. Tērce.. kā bāli zila zīda lentīte bija ieraugāma starp kailo alkšņu bezveidīgajiem puduriem.
Avoti: 7-2. sējums