Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
terenkūrs
terenkūrs -a, v.; med.
Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
PiemēriViegls terenkūrs.
Avoti: 7-2. sējums